Vecais jautājums kuram nebija atbildes, bet tagad it kā esot.
Nu jau kādu laiku ja paprasa tēvam Google, tad viņš savus uzticamos sekotājus labprāt izvadā pa lamatām pilnajiem interneta labirintiem un piedāvā šādas tādas zinātnieku atbildes. Daļa joprojām šaubās, bet vairums zinātnieku, maldoties sīkās detaļās, sniedz viennozīmīgu atbildi, ka pirmā bija ola.
Kāpēc zinātnieki maldās?
Pirmkārt jau tāpēc, ka zinātniskajos šaurumos, koncentrējoties uz sīkām detaļām, parasti nespēj raudzīties apkārt un pazaudē iespēju saskatīt ko vairāk. Savukārt vienas pašas sīkās detaļas, atbilstoši to nozīmībai, spēj sniegt tikai sīkas atbildes, bet lielais jautājums paliek neatbildēts…
Otrkārt dzenoties pēc atbildes aizvien plašākās zinātnes tālēs, reizēm aizmirst paskatīties atpakaļ – kur tad īsti tie meklējumi sākās.
Neatbildamā jautājuma būtība slēpjas tā maldinošajā vienkāršībā…
Kāds ir iemesls domāt, ka tas jebkad ir bijis tieši zinātnisks jautājums?
Kādam individuāli varbūt jā, bet kopumā noteikti nē. Bez zinātniskā pasaules redzējuma pastāv vēl šādas tādas alternatīvas iespējas, kā saskatīt apkārt notiekošo lietu kārtību…
Piemēram, skatījums caur reliģiju pastāstiem. Ja aplūkojam šo jautājumu no radīšanas stāstu teorijas, tad maz ticams, ka kāds no dieviem radīja olu un pēc tam sēdēja uz tās gaidot kad izšķilsies cālēns… Daudz ticamāks šķiet variants, ka uzreiz radīja vistu un tad vista bija pirmā, bet ola pēc tam.
Vista vai ola – divas lietas, divi atbilžu varianti, šķiet jāpaliek pie mūžsenās versijas, ka atbildes nav, bet kā jau minēju jautājums ir maldinošos.
Ja nu tas dieviņš bija pietiekami tālredzīgs un radīja pilnu perēkli, tad abas bija vienlaicīgi…, bez pirmās – pēdējās vietas.
Nu re, piedāvājumā jau trīs atbilžu varianti, bet kuram no tiem ticēt?
Ļoti vienkārši – tā ir brīva izvēle, jo būtībā jautājums nekad nav bijis par vistu vai olu, bet gan par to kam ticēt.
Ar ticīgajiem viss būtu kārtībā, bet ko lai dara šaubīgie? Tie kur netic zinātnieku spējai piedāvāt risinājumu un reliģiju spējai piedāvāt mierinājumu. Ja kādam šādi nepatīk, var apgriezt otrādi, var lietot citus epitetus vai pat mainīt nosaukumus – lietu secība un citas nianses neietekmē šaubīgo būtību un nemazina absolūtumu. Bet ja neko nevar mainīt, ko tad iesākt?