Šis un tas, par un ap, lasīt – nelasīt, vai kāpēc ir tā kā ir.
Periodiski parādās informācija par aptaujām, kurās pētīts vai un cik Latvijas iedzīvotāji lasa grāmatas. Parasti tajās ir noskaidrots, ka plus/mīnus ceturtā daļa gada laikā nav izlasījusi nevienu grāmatu, lielāka daļa iedzīvotāju lasa par maz, bet protams, ir arī kaut kāda daļa, kas lasa gana daudz. Īpaši rūpīgāk iedziļināties rezultātos nav vērts, jo visas aptaujas vairāk vai mazāk apstiprina to, kas tāpat jau ir zināms vai vismaz nojaušams.
Pie rezultātiem, gandrīz kā likums, ir viedokļi par tēmu un komentāri cik tas ir šausmīgi un briesmīgi, jo nelasīšana negatīvi ietekmē garīgo veselību, inteliģenci, spriestspēju un visas pārējās īpašības, kuras mēs labprāt redzētu līdzcilvēkos, lai kopīgi dzīvotu sapratīgā sabiedrībā. Arī aprakstus analizēt nav interesanti, jo arī tie būtībā ir vienādi.
It kā kaut kur paralēli, vairāk vai mazāk atklāti, un tomēr vienmēr sasisti ar aptaujas komentāriem, šķietami nevainīgi “piedzimst” kāda jauna vai “atdzīvojas” veca akcija, kas cenšas risināt sabiedrības kūtro lasīšanu un nelasīšanas draudīgās problēmas. Tipiski akcijas mērķi ir panāk, ka arvien vairāk cilvēku sāk lasīt arvien vairāk grāmatu. Taču jau atkal viss ir tik līdzīgi, ka taisni riebjas…
Rūpes par sabiedrību un visu pārējo, protams ir ļoti skaisti, tāpēc neteikšu, ka tas ir slikti, bet… Diemžēl ir daži riebīgie “bet”.
Pirmais riebīgais “bet” ir par lasīšanu un visām tām īpašībām, kuras mēs labprāt redzētu līdzcilvēkos, lai mums kaut kad būtu saprātīga sabiedrība, kurs indivīdi nedara pārējiem traucējošas riebeklības.
Nav nekāds baigais noslēpums, ka tikai dažus gadsimtus senā pagātnē, ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā, vairākums iedzīvotāju bija analfabēti. Tātad vairākums ne tikai gada laikā, bet pat visā savā dzīvē neizlasīja nevienu grāmatu.
Ja nelasīšana ir tik milzīga problēma, kā to apraksta viedokļos par aptaujas rezultātiem un komentāros, tad mūsu senčiem nepiemita neviena no tām īpašībām, kuras mēs labprāt redzētu līdzcilvēkos, jo viņi taču neprata lasīt.
Kāds noteikti apgalvos, ka pirms tiem dažiem gadsimtiem sabiedrība bija daudz neiecietīgāk, agresīvāka u.t.t.
Es neesmu pārliecināts, ka esam kļuvuši labāki par mūsu senčiem, bet ne par to stāsts. Lielais jautājums ir, vai ir pamatoti sabiedrības īpašības saistīt ar prasmi lasīt?
Nu jau vairākas paaudzes, vismaz Eiropā analfabētu ir tik maz, ka diezin vai viņi spēj ietekmēt sabiedrības iecietību, agresiju u.c. īpašības, bet mēs joprojām, karojam, slepkavojam, zogam, apkrāpjam līdzcilvēkus un darām visas tās lietas, bez kurām sabiedrībai kopumā dzīve būtu labāka.
Gribi – negribi, bet nākas secināt, ka tā īsti nav pamata apgalvot, ka izzūdot analfabētismam, izzūd arī noziedzība un sabiedrība kļūst saprātīgāka, iekļaujošāka u.t.t.
Analfabētisms un grāmatu nelasīšana, protams nav viens un tas pats, bet analizējot nelasīšanas iespējamās sekas, analfabētismu noteikti var izmantot salīdzināšanai.
Kas tad notiek ar to plus/mīnus ceturto daļa, kas nelasa grāmatas?
Viņi protams nav analfabēti, bet vai tāpēc ka viņi nelasa, ir pamats viņus kaut vai tikai netieši ierindot mazāk inteliģentu u.t.t. kārtā. Vai ir kaut kāds pamatojums aizdomām ka viņi ir vienīgie, kas izraisa karus, slepkavo, zog un dara citas sabiedrībai nepieņemamas lietas?
Noteikti nē.
Paskatīsimies vēlreiz mūsu gadsimtus senajā pagātnē, kad lielāka sabiedrības daļa bija analfabēti un neprata lasīt. Kas, sen senos un ne tik senos laikus, izraisīja karus, kas izdomāja tādu neiecietības etalonu, kā inkvizīcija un citas šodien nosodāmās lietas. Vai tik tie gadījumā nebija cilvēki, kas prata lasīt, bija izglītoti – bija izlasījuši gan daudz grāmatu un pat “svētos rakstus”?
Atbilde katra paša ziņā…, bet man šķiet ka nav pamata cilvēka saprātīgās īpašības un vēl jo vairāk rīcību saistīt ar grāmatu lasīšanu vai nelasīšanu.
Starp citu, ja grāmatu lasīša ir tik būtiska, tad varbūt no politiķiem vajag prasīt nevis priekšvēlēšanu programmu un solījumus, bet izlasīto grāmatu atskaiti…?
Lai nu kā tur ar to grāmatu lasīšanu, cilvēka īpašībām un rīcībām, lasīt grāmatas noteikti nav nekas slikts un ja vairāk cilvēku vairāk lasītu, kopumā sabiedrība droši vien tomēr spertu kādu solīti pareizākā virzienā.
Ja dažādo lasīšanu veicinošo akciju rezultāti, vairāk izlasītu grāmatu, sabiedrībai būtu noderīgi un darītu to labāku, tad kāpēc vairāku desmitgadu laikā aptauju rezultāti, būtībā nemainās?
Iespējams kaut kur tur slēpjas otrais riebīgais “bet”…, un akcijas nav vieds kā pieradināt sabiedrību vairāk lasīt.
Ja mani spriedelējumi, kaut vai tikai daļēji, bet tomēr ir pamatoti, tad grāmatu lasīšana sabiedrības kopējo saprātīgumu ietekmē minimāli. Galu galā cilvēka īpašības nav atkarīgas tikai no izlasīto grāmatu daudzuma un spēju domāt var attīstīt arī nelasot, jo kā gan citādi būtu izdomāta valoda un rakstība.
Negrasos noniecināt dažādās akcijas, jo būtībā tās ir labas un vajadzīgas, bet iespējams kaut kur aiz to mērķiem slēpjas otrais riebīgais “bet”… Ik vienam ir iespēja palasīt publiski pieejamo informāciju par akciju organizatoriem, atbalstītājiem u.t.t., un tad par šo jautājumu padomāt…
Lai nu kā tur ar tiem mērķiem, bet ja sabiedrība vairāk lasītu grāmatas nekas slikts nenotiktu, taču noturīgu rezultātu nevienai akcijai nav un sabiedrības lasīšanas paradumi neuzlabojas.
Kāpēc nav rezultātu?
Atbilde ir gaužām vienkārša – akcijas informatīvo telpu piepilda tikai daļēji un periodiski, tāpēc noturīgu rezultātu tām nekad nebūs. Iespējams skarbi, bet ja līdzšinējās kampaņas nav devušas rezultātus, tad kāds ir iemesls cerēt, ka nākamās dos…
Ja patiešām vēlamies lai sabiedrība vairāk lasītu grāmatas, tad ir jāizbeidz grāmatu diskriminācija un tās jānoliek blakus hokejam… Jā, jā blakus hokejam – jārada vienlīdzīgi apstākļi visiem…
Šis šķietami muļķīgais salīdzinājums atklāj vienu no lielākajām Latvijas problēmām.
Mēs ik pa laikam dzirdam, ka cilvēki par maz lasa, jaunieši neinteresējas par STEM programmām, mums nav inovāciju u.t.t., taču katru dienu neskaitāmos ziņu kanālos mums vēsta par jaunākajiem sporta rezultātiem.
Kā vienmēr viss ir daudz vienkāršāk, ne kā šķiet sākumā…
Gribat lai Latvija attīstās ekonomika, pieaug IKP u.t.t. – atvēliet, vismaz valsts medijos, STEM, inovācijām, grāmatām un pārējām novārtā pamestajām jomām tik pat daudz ētera laika, cik sporta ziņām, vai vismaz tik cik laika prognozei…
Ar laiku palielinās medijos regulāri pieminēto jomu fanu pulciņš un iespējams kāda grupa pietuvosies hokeja fanu līmenim, bet nelolojiet pārāk lielas cerības…
Tas ka palielināsies lasītāju skaits un varbūt kādreiz ik katrs Latvijas iedzīvotājs gadā izlasīs 10 grāmatas, negarantē, ka palielinās sarakstīto grāmatu kvalitāte, tieši tāpat fanošana par STEM un inovācijām neradīs inovācijas, bet varbūtība sagaidīt ko labu palielināsies…