Karā pret mākslīgā intelekta robotiem uzvarētu civilizācija.
Kāpēc šāds apgalvojums?
Jāsāk ar atbildes meklējumu uz jautājumu kāda ir galvenā atšķirība.
Kā vienmēr, atbildi nevajag meklēt sarežģītos zinātniskos pētījumos vai pārgudros eksperimentos. Vajag vienkārši paskatīties apkārt, mierīgi iedzert kafiju vai ko nu kurš vēlas, un nedaudz padomāt…
Kad mans kaķis grib ēst, vai vienkārši izprasīt našķīti, viņš piepeši kļūst tik mīļš un tik draudzīgs. Murrā, pieglaužas, lec klēpī un neliekas mierā, kamēr nepanāk savu.
Kad mans kaķis ir labi paēdis, viņš omulīgi guļ kādā no savām iecienītajām vietām.
Līdzīgi uzvedas arī visas pārējās dzīvās radības, protams ar dažiem izņēmumiem.
Izbadējušās tās ir aktīvas un cenšas tikt pie enerģijas avota – pārtikas. Turklāt, jo lielākā badā tās ir, jo labāk tās spēj optimizēt enerģijas atlikumu un sasniedz šķietami neiespējamus mērķus.
Šodien, dzerot kafiju, ieskatījos pulkstenī un sapratu, ka mans robots putekļsūcējs vienkārši stāv savā vietā un nemaz nedomā strādāt…
Izrādās tas neesot uzlādējies – ir izbadējies, jo nav paēdis un pārgājis gaidīšanas režīmā.
Lūk arī būtiskā atšķirība – tehniskās ierīces nespēj optimizēt enerģijas atlikumu un sasniegt šķietami neiespējamus mērķus.
Tieši darbības atšķirība enerģijas trūkumā rada dzīvības pārākumu pār tehniskajām ierīcēm.
Bet, kā vienmēr ir kāds bet…
Uz šīs planētas ir viena suga, kuras indivīdi cenšas šo dabas pārākuma principu pārspēt…
Starp citu, fantāzijas mēdz realizēties un tas var attiekties uz jebkuru fantāziju, tai skaitā no “Terminatora” un līdzīgiem grāvējiem.
Tāpēc visi šaubīgie var būt pilnīgi pārliecināti, kad tiks izveidots tīri matemātiskā loģikā balstīts algoritms, kas ietvers planētu un sugu patērētos resursus, iznākums būs viennozīmīgs…
Vienīgais no kā civilizācijai ir jābaidās – ir pati civilizācija.
Ja kādam šis viss šķiet pārāk drūmi un biedējoši, protams ir bet…
Civilizācijai nav aizliegts pamācīties no dzīvniekiem un pēc nepieciešamā rezultāta sasniegšanas, omulīgi nosnausties…